Sākot ar netīriem iepakojumiem, kas pārņem mazas Dienvidaustrumāzijas kopienas, līdz atkritumiem, kas uzkrājas rūpnīcās no ASV līdz Austrālijai,

Ķīnas aizliegums pieņemt pasaulē lietotu plastmasu ir satricinājis pārstrādes centienus.

Avots: AFP

● Kad otrreizējās pārstrādes uzņēmumi pārcēlās uz Malaiziju, tiem pievienojās ēnu ekonomika

● Dažas valstis Ķīnas aizliegumu uztver kā iespēju un ir ātri pielāgojušās

 Ķīnas aizliegums pieņemt pasaulē lietoto plastmasu ir izraisījis otrreizējās pārstrādes centienus, sākot no netīriem iepakojumiem, kas pārņem mazas Dienvidaustrumāzijas kopienas, līdz atkritumiem, kas uzkrājas rūpnīcās no ASV līdz Austrālijai.

Daudzus gadus Ķīna paņēma lielāko daļu plastmasas lūžņu no visas pasaules, lielu daļu pārstrādājot augstākās kvalitātes materiālā, ko varētu izmantot ražotāji.

Taču 2018. gada sākumā tas aizvēra durvis gandrīz visiem ārvalstu plastmasas atkritumiem, kā arī daudziem citiem pārstrādājamiem materiāliem, cenšoties aizsargāt vidi un gaisa kvalitāti, un attīstītajām valstīm bija grūti atrast vietas, kur nosūtīt savus atkritumus.

"Tā bija kā zemestrīce," sacīja Arnauds Brunets, Briselē bāzētās nozares grupas The Bureau of International Recycling ģenerāldirektors.

“Ķīna bija lielākais pārstrādājamo materiālu tirgus. Tas radīja lielu satricinājumu pasaules tirgū.

Tā vietā plastmasa milzīgos daudzumos tika novirzīta uz Dienvidaustrumu Āziju, kur Ķīnas pārstrādātāji ir pārcēlušies.

Ar lielu ķīniešu valodā runājošo minoritāti Malaizija bija labākā izvēle Ķīnas pārstrādātājiem, kas vēlas pārcelties uz citu vietu, un oficiālie dati liecina, ka plastmasas imports trīskāršojās no 2016. gada līmeņa līdz 870 000 tonnām pagājušajā gadā.

Nelielajā Džendžaromas pilsētiņā, kas atrodas netālu no Kualalumpuras, lielā skaitā parādījās plastmasas apstrādes rūpnīcas, kas visu diennakti izsūknēja kaitīgos izgarojumus.

Milzīgi plastmasas atkritumu kalni, kas tika izmesti atklātā laukā, sakrājās, jo pārstrādātājiem bija grūti tikt galā ar ikdienas preču, piemēram, pārtikas un veļas mazgāšanas līdzekļu, iepakojuma pieplūdumu no pat Vācijas, ASV un Brazīlijas.

Iedzīvotāji drīz vien pamanīja aso smaku pār pilsētu – tādu smaku, kāda ir ierasta plastmasas apstrādē, taču vides aktīvisti uzskatīja, ka daļa izgarojumu nākusi arī no plastmasas atkritumu sadedzināšanas, kas bija pārāk zemas kvalitātes, lai tos varētu pārstrādāt.

"Cilvēkiem uzbruka toksiski izgarojumi, kas naktīs pamodināja. Daudzi ļoti klepoja,” stāstīja iedzīvotājs Pua Lei Pens.

"Es nevarēju aizmigt, es nevarēju atpūsties, es vienmēr jutos noguris," piebilda 47 gadus vecais vīrietis.

Vides aizsardzības NVO pārstāvji pārbauda pamestu plastmasas atkritumu rūpnīcu Džendžaromā ārpus Kualalumpuras Malaizijā. Foto: AFP

Pua un citi kopienas locekļi sāka izmeklēšanu un līdz 2018. gada vidum atrada aptuveni 40 pārstrādes rūpnīcas, no kurām daudzas, šķiet, darbojās bez atbilstošām atļaujām.

Sākotnējās sūdzības iestādēm nekur nenotika, taču tās turpināja spiedienu, un galu galā valdība sāka rīkoties. Varas iestādes sāka slēgt nelegālās rūpnīcas Džendžaromā un paziņoja par plastmasas importa atļauju pagaidu iesaldēšanu visā valstī.

Tika slēgtas 33 rūpnīcas, lai gan aktīvisti uzskatīja, ka daudzi bija klusi pārcēlušies uz citur valstī. Iedzīvotāji sacīja, ka gaisa kvalitāte ir uzlabojusies, bet dažas plastmasas izgāztuves ir saglabājušās.

Austrālijā, Eiropā un ASV daudzi no tiem, kas savāc plastmasu un citus pārstrādājamos materiālus, bija spiesti meklēt jaunas vietas, kur to nosūtīt.

Viņi saskārās ar lielākām izmaksām, lai tos pārstrādātu mājās, un dažos gadījumos viņi ķērās pie to nosūtīšanas uz poligoniem, jo ​​lūžņi tik ātri sakrājās.

"Pēc divpadsmit mēnešiem mēs joprojām jūtam sekas, taču mēs vēl neesam pārgājuši uz risinājumiem," sacīja Gārts Lembs, Austrālijas Atkritumu apsaimniekošanas un resursu atgūšanas asociācijas prezidents.

Daži no tiem ir ātrāk pielāgojušies jaunajai videi, piemēram, daži vietējo pašvaldību pārvaldīti centri, kas savāc pārstrādājamos materiālus Adelaidā, Dienvidaustrālijā.

Agrāk centri uz Ķīnu sūtīja gandrīz visu, sākot ar plastmasu un beidzot ar papīru un stiklu, bet tagad 80% apstrādā vietējie uzņēmumi, bet lielākā daļa pārējās tiek nosūtīta uz Indiju.

Atkritumi tiek sijāti un šķiroti Ziemeļadelaidas Atkritumu apsaimniekošanas iestādes pārstrādes vietā Edinburgā, Adelaidas pilsētas ziemeļu priekšpilsētā. Foto: AFP

Atkritumi tiek sijāti un šķiroti Ziemeļadelaidas Atkritumu apsaimniekošanas iestādes pārstrādes vietā Edinburgā, Adelaidas pilsētas ziemeļu priekšpilsētā. Foto: AFP

Kopīgot:

"Mēs ātri pārcēlāmies uz vietējiem tirgiem," sacīja Ādams Folkners, Ziemeļadelaidas Atkritumu apsaimniekošanas iestādes izpilddirektors.

"Mēs esam atklājuši, ka, atbalstot vietējos ražotājus, esam spējuši atgriezties pie cenām, kas bija pirms Ķīnas aizlieguma."

Kontinentālajā Ķīnā plastmasas atkritumu imports samazinājās no 600 000 tonnām mēnesī 2016. gadā līdz aptuveni 30 000 tonnām mēnesī 2018. gadā, liecina dati, kas minēti nesenajā Greenpeace un vides nevalstiskās organizācijas Global Alliance for Incinerator Alternatives ziņojumā.

Reiz rosīgie pārstrādes centri tika pamesti, jo uzņēmumi pārcēlās uz Dienvidaustrumu Āziju.

Pagājušajā gadā, apmeklējot dienvidu pilsētu Ksingtanu, Chen Liwen, vides NVO China Zero Waste Alliance dibinātājs, atklāja, ka pārstrādes nozare ir pazudusi.

"Plastmasas pārstrādātāji bija pazuduši — uz rūpnīcas durvīm bija uzlīmētas nomas zīmes un pat darbinieku atlases zīmes, kas aicina pieredzējušus pārstrādātājus pārcelties uz Vjetnamu," viņa sacīja.

Dienvidaustrumāzijas valstis, ko agri skārusi Ķīnas aizliegums, kā arī Malaizija, Taizeme un Vjetnama, ir veikušas pasākumus, lai ierobežotu plastmasas importu, taču atkritumi ir vienkārši bez ierobežojumiem novirzīti uz citām valstīm, piemēram, Indonēziju un Turciju. teikts Greenpeace ziņojumā.

Tā kā tiek lēsts, ka tikai deviņi procenti no jebkad saražotās plastmasas ir pārstrādāti, kampaņas dalībnieki sacīja, ka vienīgais ilgtermiņa risinājums plastmasas atkritumu krīzei ir uzņēmumiem mazāk ražot un patērētājiem izmantot mazāk.

Greenpeace kampaņas dalībniece Keita Lina sacīja: "Vienīgais risinājums plastmasas piesārņojumam ir mazāk plastmasas ražošana."